Friendship.

 

Brīvlaika ceturdiena!

Varētu teikt, ka visa šī nedēļa pagāja pozitīvo domu virpulī. Daudzi lika man atgriezties nesenajā pagātnē un pakavēties jaukajās atmiņās. Daudzi man lika sapņot, mīlēt, dzīvot.

Un šajā nedēļā, es sapratu ko man, personīgi, nozīmē vārds Draugs. Un es atzīšos. Lai cik skumji varbūt man tas neliktos, bet man to Draugu nav nemaz tik daudz, cik sākumā iedomājos. Manā uztverē Draugs nav cilvēks ar kuru varbūt Tu esi pabijis kādās trijās ballītēs, vai vienkārši pazvanījis un palūdzis, lai "aizsit" Tev biļeti uz nākamo Dinamo spēli. Draugs ir kas vairāk. Viņš ir cilvēks, kas vienmēr, kad pazvanīsi 03.00, nevis pateiks, ka ir taču tik vēls un kāda velna pēc Tu man zvani, bet gan tas, kas pajautās kas noticis. Cilvēks, kas izvilks Tevi no mājās kad jūties slikti un vienīgais ko gribi darīt ir palikt sēžam iekšā, zem segas neviena netraucēts, lai tikai iepriecinātu Tevi ar jaukiem vārdiem vai lietām. Tas, kas Tevi vienmēr atbalstīs un būs Tavā pusē (nu, atkarībā kādā situācijā), lai arī kas notiktu, slikts vai labs. Un pats galvenais - viņš Tevi sapratīs.

Jā, man pašai, tādu ir labi ja kādi 4-5. Tādi īsti Draugi. Un ja godīgi, man ar viņiem pietiek. Man nevajag, kaudzi "draugu", kuriem es piezvanīšu vienreiz nedēļā, varbūt. Esmu pateicīga, par tiem, kas man tagad ir!  Par to varu teikt vienu vienīgu vārdu  - paldies!


Toties tagad, nedaudz atpūtas ar labu mūziku, un kādu našķi.
Heh, un priecājos par to, ka Brālis no Vācijas, varētu atvest gardās Haribo končas, jā gan
K.