Ir trešdiena. Auksta ,lietaina, drēgna. Šodienu pavadu mājās, jo rudens, kas sper jau vaļā visas durvis ir pietuvojies ar lieliem soļiem un biedē ar klepu un iesnām. Arī es, esmu iekļuvusi viņa grožos.
Iespējams, daudzi vai daži padomās, ka izveidoju savu blogu tikai tāpēc, ka citi raksta un es arī sagribēju rakstīt. Iespējams jums ir taisnībā, bet man pašai liekas, ka reizēm cilvēks savas domas, uzkstaus var atklāt publiski. Bet tas ir reizēm. Tas pats twitteris, draugiem.lv vai vēl kādas citas saites, ar to pašu ir saistītas. Nezinu, kas kuram. Domāju papildināt savu apmeklētāko saišu topu ar vēlvienu!
Fonā skan Tinie Tempah - Written in the stars, un šī ir vienīgā dziesma, kas pēdējā laikā man liek aizdomāties, par to, kas notiks tālāk. Pēc dienas, divām, nedēļas, mēneša, vai gada. Tas ir tā, itkā ar migloām acīm es skatītos uz kādu lietu, bet nevarētu saprast kas tā ir, kapēc svarīga.
Dzīve mums dod visneparedzamākos un interesantākos pavērsienus, ka nevar saprast, mesties tajos iekšā vai tomēr nē!? Kāds būs iznākums? Kāds cietīs? Mēs vienmēr uzdodam sev jautājumus, vai tas bija pareizi, kapēc es tā izdariju! Reizēm, mēs domajam un secinām pārlieku daudz, kur mums to nevajadzētu darīt. Esmu sapratu, ka pēdējā laikā esmu tik daudz ko ņēmusi pie sirds, tik daudz ko nevajadzīgi pārmetusi, pat tad, kad tas nav nepieciešams. Esmu pieļāvusi vairākas kļūdas, ko vēlos mainīt. Tas prasīs laiku. Daudz laika!
Pirmais ieraksts, nu ir galā! Līdz vēlākam. K.
uz papīra vairs nebija vietas? :D
AtbildētDzēstjauki jauki man nav iebildumus palasīt tavu dienasgrāmatu,lai gan vasarā man tas neizdevās:)
ā. aizmirsu :D
AtbildētDzēstLaipni lūgta :*
ir labi!
AtbildētDzēstBet redzi labāk tomēr ir mesties iekšā pavērsienos kurus dzīve mums dod - jo pat ja arī atsitīsimies un kļūdīsimies- no kļūdām taču mācās un mēs zināsim nākamreiz ko darīt ko nē ;) a ja nemetīsimies iespējam palaidīsim lielu iespēju vai arī visu mūžu domāsim kā būtu ja būtu.