Tāda sajūta, ka šī nedēļa man paies ātri. Visi gaida wīkendu, bet es kaut kā to negaidu. Protams, man gribas atpūtu, bez skolas, bet vai ballītes. Hmm, nezinu gan.
Jā, šorīt no rīta es patiešām aiz loga redzēju visierastāko rudens ainavu. Lietus, vējš, vēss, lapas krīt. Neko pielikt, neko atņemt. Visos rudeņos pienāk šīs dienas, kad 07.00 nekādīgi negribas celties augšā, un kur nu vēl iet ārā. Tā visu dienu tikai zem segas.
Pieviena, šodien pārskatīju savas pagājušāgada bildes no rudens mēnešiem. Daudzās viss tik skaists. Nevēroju sevi, bet vēroju krāšņās krāsas, kas atspīdēja kātrā lapā, kura pagadījās ceļā kādam saules staram. Vēroju mazos ķiparus, kas bez spēka izsīkuma jauca tikko sētnieku sagrābstītās lapu kaudzes. Ak.
Lai cik rudens arī būtu skaists, man viņš tomēr nepatīk. Rudens man saistās tikai ar drēgnām dienām un lietu. Nezinu kapēc tā.
Un tagad, ziemu, ar baltu, jo baltu sniegu, slēpes, kalnus, sārtus vaigus, un daudz, daudz jautrības. Lūdzu, ātrāk ziemu!!! K.
ziemā mums būs jāīsteno mūsu ikgadējā tradīcija un jāsatuntulējas un jābliež auz kalniņu ar ragavām ;DD
AtbildētDzēstjā, tas ir awesome! :D
AtbildētDzēstman gan tomēr rudens ir mīļakais. uf
AtbildētDzēst