PV = awesome!

MAN IR BIĻETE UZ PRĀTA VĒTRU, ARĒNĀ! esmu tīiiiiiiiik, anormāli pāralaimīga, ka laimīgāka šobrīd es patiešām nevaru iedomāties. jāaaa

Nedēļa jau tuvojas noslēgumam, un rītdien vēl skolotājdiena, tā kā samazinātas stundas arī plusā. Tas piedod vēl gaišāku noskaņu, šim vakaram un brīvdienām. Ā, jā, ko es vispār daru brīvdienās!? Ko es daru 5dienas vakarā!? Obligāti jāatrod kaut kādi plāni. Obligāti.

Neskatoties un šīm lieliskajām ziņām, par biļeti, brīvdienām, saulaino laiku, šai dienai arī ir skumīgāki kadri. Matemātikā pirmais kontroldarbs un jau nepietiekams vērtējums. Es šodien tiešām matemātikā sajutos kā totāla nuģe, Kamēr citi priecājas par saviem astoņniekiem, tikmēr es domāju, ko teikšu mammai. Stulbi, vienozīmīgi. Atkal visi paskaidrojumi, kāpēc, kādā veida un tādā garā. 

Toties tagad - home alone. Fonā skan U2 ar naisīgām dziesmiņām un garīgais šobrīd uz visiem 100% jo vakars pavadīts kopā ar Dainiņu, un pēc satikšanās ar D es vienkārši nevaru justies slikti. Love. 

Gaidu rītdienu, gaidu šopingu, gaidu ziemu, sniegu! K.

krāsaina nokrāsa

Otrdiena.
Tāda sajūta, ka šī nedēļa man paies ātri. Visi gaida wīkendu, bet es kaut kā to negaidu. Protams, man gribas atpūtu, bez skolas, bet vai ballītes. Hmm, nezinu gan.
Jā, šorīt no rīta es patiešām aiz loga redzēju visierastāko rudens ainavu. Lietus, vējš, vēss, lapas krīt. Neko pielikt, neko atņemt. Visos rudeņos pienāk šīs dienas, kad 07.00 nekādīgi negribas celties augšā, un kur nu vēl iet ārā. Tā visu dienu tikai zem segas.
Pieviena, šodien pārskatīju savas pagājušāgada bildes no rudens mēnešiem. Daudzās viss tik skaists. Nevēroju sevi, bet vēroju krāšņās krāsas, kas atspīdēja kātrā lapā, kura pagadījās ceļā kādam saules staram. Vēroju mazos ķiparus, kas bez spēka izsīkuma jauca tikko sētnieku sagrābstītās lapu kaudzes. Ak.
Lai cik rudens arī būtu skaists, man viņš tomēr nepatīk. Rudens man saistās tikai ar drēgnām dienām un lietu. Nezinu kapēc tā.
Un tagad, ziemu, ar baltu, jo baltu sniegu, slēpes, kalnus, sārtus vaigus, un daudz, daudz jautrības. Lūdzu, ātrāk ziemu!!! K.

mācīties? - ne, tagad!

Siltās, saulainās svētdienas vakars.
Šodiena bija dikti jauka. Biju Saulkrastos. Satiksu savu vasaras meiču Agnesi, aizmigu jūrā, klausījos un dziedāju līdzi dziesmām, baudīju un elpoju rudeni. Šodien es patiešām sajutos īstā, saulainā rudens dienā. Mētāju lapas un apbrīnoju kļavu sārtumu. Rudens ir skaists. Vienozīmīgi.
Nākamā nedēļa - hard work. Katru dienu skolā kāds kontroldarbs vai kāds cits pārbaudījums. Tagad, sākoties visiem pārbaudes darbiem, manuprāt, es patiešām iejiešu tajā īstajā skolas un mācīšanās laikā. Kad kafija ar karstiem garaiņiem, neļaus mums iemigt, aukstos vakaros. Kad, būs jāatceļ jaukās satikšanās ar meitenēm, jo rītdien tak fizikā kontroldarbs.  Kad arvien vairāk gribēsies nekur nejiet, un tikai atpūsties. Par to visu tagad iedomājoties pār muguru pārskrien skudriņas. Brr.
Toties, tagad, kamēr vēl nesēžu ar enciklopēdiju rokās, es varu mierīgi dzert savu ikvakara tējas krūzi un domāt pozītīvas un gaišas domas. Baudīt brīvos brīžus, kas sāks palikt arvien mazāk. Baudīt kopā būšanu ar saviem mīļajiem. Tikai vēl nedaudz.
K. 

no jauna

Ir pienākusi pirmdiena, varētu teikt ka atkal. Mani pašu fascinēja tas, ka man patiešām gribējās pirmdienu, man gribējās iet uz skolu, satikt klasesbiedrus. Šādu pavērsienu man nenākas bieži konstatēt.
Sestdien ar meitenēm bijām @Bommbox partī. Gāja vienozīmīgi traki un pavisam reibinoši. Liels paldies Inesītei par VIP biļetēm un ilgi nesatiktajām meičām, ar kurām labi pavadiju laiku.
Sešos jābrauc uz mēģinājumu. Esmu priecīga, jo man patiešām gribas dejot. Ļoti gribas + gribas satikt savas MILK meičas!
Ar mīlestību - Krista.

Ceturtdiena. Saulains. Veselība par gramu uzlabojusies, bet šodien tik un tā uz skolu tomēr neaizgāju. Vēl nevarēju. Rīt gan.
Tikko izlasīju Frīdriha Šillera "Laupītāji". Izsecināju, ka vienalga, lai ko Tu savā dzīvē būtu izdarījis, nogalinājis, dedzinājis, laupījis, Tava ģimene, Tavi mīļie, Tavi tuvie, Tevi tomēr turpina mīlēt. Viņi piedod Tev visus Tavus grēkus, Tavus pāridarījumus. Bet vai tas ir tikai grāmatā!? Tikai lugā? Varbūt, iespējams, es nezinu. K.

ikvienam ir jauns sākums

Ir trešdiena. Auksta ,lietaina, drēgna. Šodienu pavadu mājās, jo rudens, kas sper jau vaļā visas durvis ir pietuvojies ar lieliem soļiem un biedē ar klepu un iesnām. Arī es, esmu iekļuvusi viņa grožos.
Iespējams, daudzi vai daži padomās, ka izveidoju savu blogu tikai tāpēc, ka citi raksta un es arī sagribēju rakstīt. Iespējams jums ir taisnībā, bet man pašai liekas, ka reizēm cilvēks savas domas, uzkstaus var atklāt publiski. Bet tas ir reizēm. Tas pats twitteris, draugiem.lv vai vēl kādas citas saites, ar to pašu ir saistītas. Nezinu, kas kuram. Domāju papildināt savu apmeklētāko saišu topu ar vēlvienu!
Fonā skan Tinie Tempah - Written in the stars, un šī ir vienīgā dziesma, kas pēdējā laikā man liek aizdomāties, par to, kas notiks tālāk. Pēc dienas, divām, nedēļas, mēneša, vai gada. Tas ir tā, itkā ar migloām acīm es skatītos uz kādu lietu, bet nevarētu saprast kas tā ir, kapēc svarīga.
Dzīve mums dod visneparedzamākos un interesantākos pavērsienus, ka nevar saprast, mesties tajos iekšā vai tomēr nē!? Kāds būs iznākums? Kāds cietīs? Mēs vienmēr uzdodam sev jautājumus, vai tas bija pareizi, kapēc es tā izdariju! Reizēm, mēs domajam un secinām pārlieku daudz, kur mums to nevajadzētu darīt. Esmu sapratu, ka pēdējā laikā esmu tik daudz ko ņēmusi pie sirds, tik daudz ko nevajadzīgi pārmetusi, pat tad, kad tas nav nepieciešams. Esmu pieļāvusi vairākas kļūdas, ko vēlos mainīt. Tas prasīs laiku. Daudz laika!
Pirmais ieraksts, nu ir galā! Līdz vēlākam. K.