Melna ziema.
Ir pagājis vēl viens gads. Ir pagājis vēl viens posms Manā un Jūsu dzīvē. Cik tas bijis labs vai slikts mēs šifrējam Jaunā Gada sagaidīšanas naktī. Stāvot ar šampanieša glāzi rokā un atceroties, kas ir bijis, un domājot, kas tikai vēl būs. Tad vai nu smaidam, vai raudam.
Man šis gads ir bijis nāves gads. Nē, man neviens tuvs nav miris, bet pasaulē gan. Pasaule ir zaudējusi labus aktierus, sportistus, mūziķus. Un arī parastos cilvēkus. Šis gads nežēloja dzīvības. Šis gads postīja.
Es nezinu vai jūs saprotat vai nē, bet vai tā tiešām nav? Būtu nedaudz truli uzskaitīt visas katastrofas un piedzīvotās nelaimes, kuras piedzīvoja pasaules iedzīvotāji. To ir pārāk daudz un ir smagi atcerēties. Ir smagi par to rakstīt un runāt. Cietām mēs visi. Vismaz daļa no visiem. Otra daļa par tiem sēroja.
Bet neskatoties uz pasaules ciešanam, ir bijuši arī laimīgi brīži. Vieniem vairāk, otriem mazāk, bet ir bijuši.
Un tad es sevi pieķeru pie domas: kas katram, mums, indivīdam ir tie laimīgie brīži. Ko mēs saprotam ar vārdiem "laime" un "laimīgs"? Fiziski morāli, garīgi laimīgs? Ja godīgi, es nezinu.
Laimīgs mēs varam būt ikviens. Un atrast savu laimi mēs arī varam ikviens.
Tad Jaunajā Gadā, jaunajā dzīves posmā es Jums vēlu būt Laimīgiem Laimē! K.
liki aizdomāties.. gan par to gada pazibēšanu gar acīm dažas minūtes pirms pusnakts, gan par tām nelaimēm.. paldies par to!
AtbildētDzēst