Maza harmonija ar baudu!

Ir pagājis laiks, kopš pēdējo reizi veicu savus skribelējumos savā blogā. Jūs jau zināt - laiks skrien vēja spārniem. Jā, skrien gan. Iespējams manī šobrīd mīt nostaļģija, bet skatoties kalendārā es redzu 1.augustu.
Tā vien liekas, ka tikai vakardien es atstāju 11.klases skolas solu. Tā vien liekas, ka vasara ir paskrējusi nemanot. Dienas paliek īsākas, naktis garākas. Siltās vasaras brīzes vairs mūs naktīs neatvēsina no dienas karstajiem viļņiem, bet liek nedaudz drebināties un savilkties sevī ciešāk. Pamazām, pa vienam pakāpienam tuvojas septembris, gadalaika maiņa. Pārmaiņu laiks.
Vasara ir mums tas laimes eliksīrs, kas nemanot (un lielākoties) mūsos atstāj pašas labākas atmiņas no visas dzīves. Vasarā mēs piedzīvojam tik daudz, ka laime un prieks no mums plūst pār pārēm.
Šie trīs mēneši ir atelpa. Gara un viegla nopūta. Zaļa un silta smaidoša bērna seja. Šļakstu un smieklu paradīze. Maza harmonija. Miers.

You'd know, how the time flies. 
Only yesterday, was the time of our lives
We werw born and raised in a summery haze.
Bound by the suprise of our glory days

K.