Piektdiena!
Šonedēļ man visu laiku bija tikai mācības un dejošana un nākamā nedēļa būs tieši tāda pati. Nākamā nedēļa man būs bez brīvdienām. 5. novembrī Arēnā Rīgā, Dziesmusvētki Ziemā. Jādejo!
Un ārā ir ilgi gaidītais un cerētais sniegs. Visu beidzot viņš ir pienācis. Protams, salīdzinoši grūti pierast, pie aukstuma, mīnusiem, bet Mīļie, tā ir Ziema! Es par to pati esmu milzīgā sajūsmā. Visslielākais prieks par to, ka uz dažiem kalniem jau sāk pūst sniegu, un sestdien varam gaidīt vaļā jau "Žagarkalnu" kā arī Valmieras slēpošanas centra trasi "Baiļi". Tas, ka Tu saproti, ka jau pēc nedēļas Tu varēsi braukt uz kalnu un mesties adrenalīna, ātruma apskāvienos, pār manu ķermeni pārskrien tirpas. Brr.. Atkal varēs sākties lielie ziemas prieki, un laime kas mani vienmēr pavada līdzās, traucoties lejup no kalna. Tas ir neaprakstāmi. Tās ir tās sajūtas, kuras man ir visstuvākās un kuras es varētu izbaudīt ik dienu. Jā gan!
Un gaidu martu! Gaidu Itālijas kalnus! Gaidu Livinjo! Ak, kā gaidu! Briesmīgi ceru, ka, ja ne visa ģimene, tad ar Brāli varēsim braukt uz Livinjo un nedēļu izslēpoties no sirds patikas. 08.00 jau uz kalna un mājās tikai ap 16.00, jo pēc tam jau trases ir galīgi galīgi izdangātas (vispār tādas viņas jau ir 12.00) un braukšana ir grūta, kas man nemaz nepatīk. Visu laiku jākantē, tā ātri, un tas man ne padodas, ne man to gribas darīt! Man patīk tik tikko ar retraku nobrauktas trases, kur viss vēl svaigs un tad mesties lejā!
Es Mīlu aukstu, un dikti sniegotu ziemu.Tātad, tiekamies uz kalna!!!
Tagad nedaudz atpūtas no skolas, no šīs nedēļas un jau pamzām, pamazām jātaisās uz centru! :)
Jauku visiem šo wīkendu! K.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru