Kad gaišās vasaras dienas pagājušas, pilsēta ietinas tumšā, pelēkā apmetnī, kurā tā staigā visu garo rudeni un ziemu. Bezgalīgās māju rindas izskatās pelēkas, debesis un ielas pieņem drūmu nokrāsu, koku galotnes, kuras pamazām atvadās no vasaru vēju šalkoņas, gulda zemi ar lapu segu, vēja dzenātie putekļi liek mums nolaist skatienus uz netīro ielu.. Auskstās vēja brāzmas, kas joņo pa garajām, šaurajām ielām, mudina uz skumjām pārdomām. Šo pārmaiņu sajūt ne tikai dzejnieki, ne tikai mākslinieki, ne tikai tie, kam sevišķi izsmalcināta garīgā pasaule, to sajūt visi cilvēki, pat dzīvnieki. Parastie cilvēki sajūt to tikpat stipri kā dzejnieks, tikai viņi nespēj to izteikt vārdos. Zvirbulis, kaķis mājās kāpnēs, jūt aukto gadalaiku elpu. Tā trāpā līdz pašai sirdij visu dzīvo un nedzīvo. Ja nebūtu mākslīgo prieku uguņu un ļaužu drūzmas, kas nododas dzīves baudīšanai un izpriecām; ja ielās nebūtu reklāmu un steidzīgā, kustīgā pūļa - mēs drīz vien sajustu, cik smagi auksā rudens roka guļ uz mūsu sirds, cik drūmas ir dienas, kas saule nedod mums pietiekami daudz gaismas un siltuma. Mēs esam no ta visa daudz vairāk atkarīgi, nekā domājam.  
K.

Maza harmonija ar baudu!

Ir pagājis laiks, kopš pēdējo reizi veicu savus skribelējumos savā blogā. Jūs jau zināt - laiks skrien vēja spārniem. Jā, skrien gan. Iespējams manī šobrīd mīt nostaļģija, bet skatoties kalendārā es redzu 1.augustu.
Tā vien liekas, ka tikai vakardien es atstāju 11.klases skolas solu. Tā vien liekas, ka vasara ir paskrējusi nemanot. Dienas paliek īsākas, naktis garākas. Siltās vasaras brīzes vairs mūs naktīs neatvēsina no dienas karstajiem viļņiem, bet liek nedaudz drebināties un savilkties sevī ciešāk. Pamazām, pa vienam pakāpienam tuvojas septembris, gadalaika maiņa. Pārmaiņu laiks.
Vasara ir mums tas laimes eliksīrs, kas nemanot (un lielākoties) mūsos atstāj pašas labākas atmiņas no visas dzīves. Vasarā mēs piedzīvojam tik daudz, ka laime un prieks no mums plūst pār pārēm.
Šie trīs mēneši ir atelpa. Gara un viegla nopūta. Zaļa un silta smaidoša bērna seja. Šļakstu un smieklu paradīze. Maza harmonija. Miers.

You'd know, how the time flies. 
Only yesterday, was the time of our lives
We werw born and raised in a summery haze.
Bound by the suprise of our glory days

K.