piektdiena, 2010. gada 31. decembris

Ar jaunām Cerībām un Sapņiem!


Vecā gada diena. 31. decembris. Vēl tikai nedaudz un tad jau būsim iekāpuši 2011.
Atskatoties uz pagājušo gadu, varu secināt, ka šis nebija mans labākais gads. Viss, ko es vēlējos, nepiepildijās. Viss ko gribēju, neatnāca kā iecerēts. Varbūt es vēlējos un gribēju, par daudz? Iespējams. Bet ko nu vairs. Vairs es nepaspēšu, izdarīt visas tās labās lietas, kuras neesmu izdarijusi. Tāpēc, visas labās lietas, ir jaizdara, jāpiepilda Jaunajā Gadā. Ar jaunu sparu jāmetas iekšā visos piedzīvojumos, visās trakulībās, ko dzīve mums piespēlē. Reizēm, mēs domājam, vai tiešām man tas ir jādara, vai labāk nepastāvēt malā, bet ja nu tā ir vienīgā reize, kad varam kaut ko sasniegt, gūt gandarijumu.?
Skatoties atpakaļ,  man prātā nāk lielākoties, tie lielie, melnie plankumi, kas 2010 bija, diemžēl, pārlieku daudz. Stress, pārdzīvojumi, salauzta sirds. Tomēr, lai kas arī ar mani un maniem tuvajiem notika, mēs tomēr celām degunu gaisā un gājām uz priekšu, ar lieliem, varbūt nedaudz nedrošiem soļiem. Bet mēs Gājām.
Un galvenais nekad neapstāties, pie kļūdas, pie nepabeigtā. Dzīve nav, ar rozēm nokaisīts ceļšs. Tie ir ērkšķi un bedres. Bet tie ir jāpārvar.
Pietiks par slikto. 2010, es iepazinos ar lieliskiem cilvēkiem, ieguvu jaunus draugus, satuvinājos ar vecajiem. Paspēju iemīlēties, izraudāties, izballēties, iemācīties, vairāk saprast, censties, piedomāt pie tā, ko daru. Daudz piedomāju pie Sevis. Kopu savu "Es". Es papildināju savu dzīvi, ar vairākām labām lietām.
Jaunajā, es centīšos To visu izdarīt divvtik, un centīšos izdarīt to, ko neizdarīju Vecajā.

Tātad: Visiem Laimīgu, ar Mīlestību un Cērībām pilnu Jauno, 2011, Gadu! ;)
Ar mīlestību: Krista!

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

It's Christmas time!



Sveiciens sniegotajās dienās!
Skolas laiks, mācības nu pavisam vairs nav prātā. Vēl divas dienas un tad jau veselas divas nedēļas izpriecas, laime un prieks. Smaidīt katru dienu.
Jau vairāk kā nedēļu ir tas saucamais Ziemassvētku Bums. Milzīgi cilvēku pūļi, dodas uz lielajiem veikaliem un meklē saviem mīļajiem visdažādākās dāvanas, kādas tik vien sirds kāro. Mammai smaržas,Tētim pāri zeķu,  Brālim jauno mašīnu, Māsai ilgi kārot lelli, Omēm nedaudz saldumu.
Ziemassvētki manās acīs ir ģimenes svētki. Apdāvināšanu nelieku tik svarīgā vietā, kā to kopā būšanu ģimenes lokā. Smieties, dziedāt dziesmas. Tādi Laimības svētki. Vienmēr jūtos tik pacilāta un laimīga, ka esmu tik bagāta. Man ir mana mīlošā ģimene, kas mani sargā, atbalsta, palīdz. Mums katram tāda ir, tāpēc par to mums ir jāpateicas, ka neesam tie bērni kas savus svētkus sagaida Bērnu namu telpās, bez mātēm, kas mums noglāsta galvu un iedod buču uz vaiga, vai tēta, kas pamet gaisā, tā kā jāspiedz. Vai šajā ziņā, dāvanām ir nozīme!?
Protams, esmu arī viena no tām, kas dodas ķemmēt veikalus, jo, lai vai kā, es nespēju iedomāties Ziemassvētkus neuzdāvinot saviem tuvajiem kādu mazu nieku. Pašu gatavotās dāvanas jau vispār goda vietā jāceļ. Tās no visdziļākajiem sirds dziļumiem nākušas.
Un Ziemassvētku Eglīte. Kā mazs brīnums, man viņa. Ar lampiņām un svecītēm, tā izgreznota, ka skatoties, acis mirdz. Katrā zarā pa svecītei mirdz, viešot mieru, saticību, mīlestību.
Gaidu, ļoti, gaidu šos svētkus. Katru gadu gaidu. Tie man tādi mīļi. Un šogad, man par vislielāko laimi, Mums tie būs arī sniegoti balti, jo balti.
Tagad tādai lielākai noskaņai Ziemassvētku dziesmiņas.

Priecīgus Jums Visiem Svētkus novēl Krista! :)